Ir 2006.gada 20.maijs. Kopš pēdējā Autolistes rallija ir pagājušas 232 dienas. Pa šo laiku komanda wAlts ir piedalījusies Oracle rallijā #2 (17.02.2006), kā arī sarīkojusi savu slēgto pasākumu ar kodēto nosaukumu "Lūsis 2006" (22.04.2006). Ir pienācis laiks kārtējam izaicinājumam.

Neesam vēl nobraukuši ne kilometru no mājām, kad uz ceļa sastopam stirnu (mazpilsētas vidū!). Nu ko, laikam jau pārbaude, vai esam pamodušies. Saharova ielā esam pirmie. Pēc laiciņa sāk parādīties redzētas un neredzētas sejas un auto. Samulsina tiesnešu izmantotā tara (kastes, uz kurām nepārprotami rakstīts kaut kas par papīra kabatlakatiņiem) – vai tiešam būs tik daudz jāraud un jāpuņķojas? Nu neko... Dokumentu un ekipējuma pārbaude, saņemam materiālus un meklējam, kur tad ir tās izsludinātās 2 starta vietas – izskatās, ka viss notiek gandrīz vai pašplūsmā. Startējam un braucam turpat malā. Lasām. Pamazām kļūst skaidrs, ka šoreiz makulatūras ir daudz vairāk, nekā senāk. Izlobām, ka būtu vērts kustēties Tukuma virzienā, vai nu vismaz uz Lapmežciemu...

Braucot redzam, ka konkurenti arī izmanto iespēju nogriezties malā un vēlreiz padomāt. Aiz Jūrmalas darām to pašu. Rezultātā Lapmežciemam atmetam ar roku un vīlējam pa taisno uz Tukumu, kur nonākam ceturksni pirms 10:00. Ai, ko tur, vai nu baznīca kāds veikals, kas ātrāk vaļā neveras  Nesamies iekšā baznīcas dārzā, kur mums sākumā laipni, bet pēc tam jau diezgan uzstājīgi lūdz paskaidrot, ko te vēlamies. Viss OK, atrodam atbildes uz jautājumiem, nesamies tālāk. Nesamies... STOOOOOP!!! Kontrolkartē caurumu izkniebām??? NEEEE!!! Labi, ka tālu vēl neesam tikuši – metam riņķī, nesamies atpakaļ. Šoreiz runājam ar citu personu, kura kaut ko pa ausu galam esot dzirdējusi, ka te 6dien kaut kas būšot... Kontrolpunkta NAV!!! Toties noprecizējam atbildi – izrādās, ka pie katrām durvīm tie gadaskaitļi ir mazliet atšķirīgi. Kad jau dodamies projām, mūs lūdz uz sarunu prāvests – esam parbiedējuši viņa personālu. Diemžēl arī viņš par kontrolpunktu neko nezin – viņs mūs notur par ORGANIZATORIEM un laipni piedāvā novietot kontrolpunktu kaut kur ārpus baznīcas (iekšā notikšot logu mazgāšana, un svētdien gaidāms... šķiet, ka arhibīskaps). Vo vellos... Nu neko, ja nav, tad nav – izbraucam no Tukuma un zvanām organizatoriem, ka kontrolpunkts neeksistē. Izrādās, ka tomēr eksistē, tikai ar nobīdi laikā (uzlikts 10:25). Mazliet sašļūkam – jo saprotam, ka šitā mums pie rezultāta netikt. Mums atvainojas un telefoniski izsniedz kontrolpunkta saturu. Viss labi, kas labi beidzas...

Vīlējam tālāk. Nākošais kontrolpunkts atrodas viegli, tad jau pienācis laiks doties uz regularitāti. Fiksi sadzenam datus kompī un pie loga jau bungo Tjigra – esot laiks startēt! Parbaudīt ievadīto vairs nav laika... Starts! Jau pēc pārsimt metriem stūrmanis ziņo, ka ar kompi ir PROBLĒMA! Par laimi, seko vairāki garāki posmi, kur to izdodas novērst. Uzzinu, ka kavēju apmēram minūti. Nu neko, gāzi grīdā! Diemžēl klāt apdzīvota vieta, kur tā īpaši neieskriesies. Līkumojam pa mazām ieliņām, pamanām arī sarkano Toyotu – skaidrs, laika kontrole... $#@^%#%... labi, braucam tālāk. Pamazām atgūstam iekavēto un tad.... ^&$&#^&^%... Priekšā brauc Dacia Logan, un taisni pa ceļa vidu. Tas vēl nav nekas, bet brauc viņš ar kādiem 50-60 km/h un nereaģē nedz uz tālo gaismu, nedz uz kreiso pagriezienu rādīšanu. Konstatēju, ka skaņas signāls ir izbeidzies. Tā braucam kādu kilometru vai pat vairāk. Beidzot viņam laikam pielec... Tiekam garām, grantene beidzas, izgriežam uz asfalta, pārsimt metri, dzelzceļš... laika kontrole!!! %#^%#^%#^%@^%@#%#

Finišējam. Izdomājam, ka vajag paņammāt. Kad vēderi vairs nerūc, dodamies tālāk. Konstatējam ka tagad skaļākie trokšņi nāk no mašīnas apakšas. Metam malā, lienam apakšā – jā, IZPŪTĒJS!!! Klāt turas, bet vidū sadalījies. Nu neko, galvenais, lai nevelkas pa zemi. Kādu brīdi drusku piezemējam tempu, skatāmies, vai ķibele neprogresē. Izskatās, ka tik traki vēl nav...

Klāt Kurzemes cietokšņa muzejs. Žēl, ka nav laika to izpētīt pamatīgāk. Gids vēl paspēj noreklamēt atpūtas iespējas, tad nesamies pagalmā aplūkot tanku un lidmašīnu. Izdomājam, ka derētu arī papildināt degvielu. Braucam tālāk, meklēt 2.līmeņa 2.kontrolpunktu. Atrodam un parkojamies blakām G&K, kuri jau cītīgi rēķina. Rēķinām arī mēs. Sākumā nekas nav skaidrs, aizejam pakonsultēties. Saņemam ieteikumu labi padomāt, jamējiem esot palīdzējis. Sekojam ieteikumam un pēc laika mums ir Tukuma rajona karte ar 6 aplīšiem. Interesanti, ka 4 no tiem izskatās pēc parastiem objektiem, kā pierasts Autolistes pasākumos, bet atlikušie 2 ir tipiski orientēšanās punkti – zīmīgās vietās, bet ne pie ceļa... (vēlak izrādīsies, ka ceļi kartē var arī nebūt) Nav grūti pamanīt, ka X koordinātes ir vienā rajona galā, bet Y koordinātes – otrā. Filozofējam par tēmu, vai organizatori varētu būt tik nejauki, ka finišs nav vis kaut kur pa vidu, bet gan vēl pavisam citā rajona nostūrī 

Ņemot pirmo no 3.līmeņa kontrolpunktiem, veiksmīgi izbraucam pa kādu pagalmu, kur pirmajā acu brīdī liekas, ka ir strupceļš, bet tad stūrmanis saka – griez aiz tā mājas stūra! Tur tiešām ir ceļš... Protams, nepareizs, bet padomājiet, cik liela varbūtība ir atrast ceļu 3 metrus platā spraugā starp māju un šķūni  Braucot uz pēdējo kontrolpunktu satiekam wAlts II – izskatās laimīgi, laikam jau labi gājis. Dodamies uz finišu. Pēc aprēķiniem sanāk, ka mums lieka laika nav, par vēl kādu punktu paņemšanu nesapņojam.

Finišs. Nododam kontrolkartes un atbildētos jautājumus. Paņammājam. Izstaigājam Pasaku taku. Pašūpojamies. Apskatām pirmos rezultātus – nu tā, nekas īpašs, citiem ir labāk. Domājam, ko vēl var darīt. Pirts cienītāji izmanto šo opciju, pārējie skatās, kas pa dienu safočēts un safilmēts. Dzirdam, kā aizbrauc baltais BMW  Ap pusnakti arī paši zūdam kokos...

Statistika
Nobraukts - 618 kilometri
Nodedzināts – 57,10 litri
Uzņemts – 103 bildes un ~1,5GB webcam kvalitātes video

Izmantotais ekipējums
Hardware
• Mitsubishi Galant GLSi ‘90
• APC 420
• Fujitsu Siemens Amilo A1645
• Creative PC-CAM
• Canon PowerShot A400
• Magellan eXplorist 210
• Nokia 6020

Software
• JS Latvija 2
• EasyGPS 2.2