Rallis Kollis, Enkurs, Security un atpūta.
(Skatu punkts no Enkurs 1 BMW Security Krjū (Crew))

Dalību ņemošie objekti:
1.Ekipāža „Enkurs 1” (E1)
aTis
Edijs Šmic
Bi Bi
Emmy
2.Ekipāža „Enkurs 2” (E2)
Edgaras
Citi nezināmi ļaudis
3.Ekipāža „Enkura Citrons” (EC)
Labvēlis
Sadams
Procesors
4.Ekipāža „Enkura Support Team” (EST)
Ramunas
Capslock
5.”Enkurs 1 BMW Security Krjū” (E1BSK)
Puplaksts
Wilx

1.Kapēc?
Es biju kaut kur jau dzirdējis, bet nepiefiksējis ka jau klāt tas pasākums man vienkārši un godīgi sakot 5dienas vakarā gribējās iedzert. Tika pieņemts stratēģiskais lēmums iedzert zināmas firmas terminālā kopā ar Wiseguy. Labi. Aizbraucis turp un sācis lietot, uzzināju, ka ieradīsies arī Wilx. Ļoti labi. Ieradās Wilx, palietojām un es uzzināju par šo Ralliju. Braucam!!! Doma sākumā bija pievienoties Labvēlim (Es gan jamo nepazinu) par „Support team”. Sarunājām rīt sazvanīties.

2.Aiziet!
Pulkstenis rāda 8.50, zvana Wilx un saka: ”Nu ko?”. Ko, ko – braucam. Man nebija ne mazākās nojausmas, kurš tur brauks, bet zināju, ka aTis, Labvēlis (Vēl joprojām nebiju jamo redzējis), Šmic točna brauc. Zvanu aTim. Šie jau IBIO uz zemā starta! aTis brauc ar Menta BMW318. Lēmuma maiņa – 2 bembji, kruta! Un 2 beisbolenes – vēl krutāk! Kāda runa, jāsēž astē jamajiem! Lecu iekšā savā lūznītī, arī BMW318 un duru pie Wilka. Šie jau startējuši. Velkam pakaļ un šos panākam. Abi ar varonīgo Wilku sagrābjam beisbolenes un lecam ārā. Nu neko, šos nesitīsim, jo mēs takš nezinām ne kur jābrauc, ne kas jādara un vispār neko nesaprotam. Vadoties no šiem secinājumiem piedāvājam šiem „jumtu”. Sacīts darīts! Tagad esam „Enkurs 1 BMW Security Krjū”.

3.Pirmais posms.
Ripinamies ārā no Rīgas. Tiešām ripināmies. Atis mūs pārtsteidz, bembis, bet brauc kā vecene. Dāmas neapvainojaties, es zinu, ka starp Jums ir arī izņēmumi . Nu bet labi, ir pilsēta un neko nevar darīt. Braucam pa apvedceļu, tikai nezinām kur, mums tikai pavēstīja, ka starpfinišs ir kaut kur Lielvārdē. Apvedceļš ir smuks un skaists. Saulīte spīd, putniņi čivina, sirdī prieks! Ātrums 85 km/h, aTis mūs pārsteidz VĒL!!! Kā var tik lēnu braukt! Pirmais apstāšanās punkts. Kaut kāda piemiņas vieta, kur vaidot zeme. Nedzirdējām, bet nu labi. Vismaz uzzinājām, ka nedrīkst pārsniegt ātruma ierobežojumu. Žēl. Gribas ēst. Sarunājam ar ekipāžu „E1”, ka šie vēl iebrauks apskatīt kādu objektu a mēs ar Wilku brauksim uz Ikšķili iepirkt ēdamo un dzeramo. Aizstiepām. Ikšķile (XKill). Stūra veikalā iepērkam Salātus, dakšiņas, maizi, kvasu 5L, krūzītes un čipsus. Zvanam 1.ekipāžai, šie jau pie Ogres. Labi metam pakaļ. Izbraucam uz štrāses, zvans Šmitam – mentu nav. OK 170. Ogrē Šmits pa telefonu sāk runāt nejēdzības. Saprotamie vārdi – Aldara reklāma, pa kreisi, kalnā augšā, dzelzceļa pārbrauktuve, muzejs. He. Izbraukājām pusi no Ogres. Neatradām. Labi sarunājam satikties aiz Ogres tilta ceļmalā. Labi aizbraucam un gaidām. Gaidām. Gaidām. Uzmetu skatienu Wilkam, redzu ka šis kļūst tramīgs. Wilx atbild, ka bišku esot gan, bet ne tik traki. Pēc ½ minūtes jamais jau zvana Šmitam, kas i ko?!?!?! Esot jābrauc uz dzelzceļa staciju „Pārogre”. KUR TAS IR? Aiz Ogres tilta pa kreisi. Tur tagad braucot smagā mašīna un griežoties kaut kāds pelēks vieglais. Nu labi meklēs a to staciju. Braucam, tiešām brauc smagā mašīna un griežas pelēks audi!!!!! ŠMITS DZĪVO NĀKOTNĒ!!!!! Kā gan šis varēja to zināt? Nu bet vismaz veiksmīgi esam ekipāžu atraduši un ceļš var turpināties. Jābrauc pāri dzelzceļam. Pārbrauktuvē iedegās signāls, ka nākot vilciens. Atis mūs pārsteidz VĒL!!! Šis tik ņem un brauc pāri. Nu 2x mēs viņus pazaudēt negribam, braucam mēs ar. Neilgi pēc tam apstājamies un es cenšos noskaidrot kā tad bija ar to CSN ievērošanu? Izrādās, ja tikko iededzies, tad drīkst braukt pāri. Nu ok. Mums par pārsteigumu seko brauciens pa zemes ceļu. Šoks diezgan liels, jo uz to nu mēs nebijām gatavojušies. Seko normāls stiepiens pa zemes ceļiem. Asfalts. Viens MUDAKS palaiž garām „E1” un grib griezt rinķī! Nu ja mēs viņā būtu iebraukuši tad automātiska reakcija būtu grābt beisbolenes un iet šo klapēt. Viņa uzdevums, savukārt, būtu mūs nomierināt, ja nesanāk – pats vainīgs! Iebraucam kaut kādā tur miesta skolā, jo tur ir kāds uzdevums veicams. Atis pārsteidz VĒL. Iedarbinot automobīli neizņem no ātruma un gandrīz taranē „E1BSK” bembi!!! Nu labi braucam tālāk. Atkal zemes ceļš, bet nu jau pierasts un ir vienalga. Security krjūvam vajag pitstopu. Pazaudēt šos negribam, jo neba mums kāds skaidros kur šie aizbraukuši. Ciešamies. Nevaram nociesties, nospriežam, ka putekļi baigie gan jau manīsim un pa fikso lecam ārā izdarīt TO. Lecam atpakaļ un stiepjam šiem pakaļ. Dzīve atkal ar mums izspēlē nežēlīgu joku, drīz sākam braukt pa asfaltu. Nu ko, zvanīsim Šmitam. NU KĀ brauciet takš uz tā un tā miesta staciju!!! IBIO nu tas nu bij pa traku! Kas, mēs kā Security Krjū varam zināt kur ir katrs miests un tā stacija?!?!?!?!? Radās aizdomas ka šie grib no mums atkratīties. Nospriedām, ka Šmits ir ļoti nesabiedrisks un nelaipns cilvēks un mūs nemīl. Līdz ar to aTim tiek atņemts viens VĒL, jo pie visa noteikti ir vainīgs Šmits. Paldies Dievam atradām to staciju. Un šos ar! Stāvējām pie stacijas, runājām ar aTi kamēr citi darbojās ap uzdevumiem. Piebrauca Opel Calibra un sāk uz zemes ceļa apgriešanās manevru. Vells ar ārā, neko tā calibra nevar, vajadzētu parādīt kā bembji uz tāda ceļa veic attiecīgus manevrus. Eh nav laika, jo skrien jau Šmits ar dāmām un lai šos nepazaudētu ATKAL, mēs ar Wilku lecam iekšā savā dzelzs rumakā. Nākošais ievērības cienīgais pasākums bija, kad pa zemes ceļu braucot, aTis izdomāja nomest pa mēmajiem (strauji nobremzēt), lieki teikt, ka šim nedeg bremžu uguņi. Mēs tā pat pa mēmajiem liekot aizslīdējam kāadus 20cm viņa aparātam garām. Stress. He vismaz „Candy Shop” pa radžiņu sākās! Nu tad sekoja vēl viens objekts. Pēc objekta pa ceļam pamanījām komandu „EC” kā arī „EST” Ramunas un Capslock stāvot ceļa malā un pētot vietu kur Ramūns esot savu auto sasitis. Pēcāk teksts no viņa: „Stāvam pētam to vietu, skatos – aizlido 2 bembji garām uz kādu 100 kur man pat uz 80 braukt negribas.” Respect . Zīme Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju. Izraisījās diskusija par to, ka redz tagad apdzīvotām vietām ir „Pilsētas lauku teritorija” un „pilsētas pilsētas teritorija”. Un tad jau starpfinišs. Uhh atelpa.

3.Otrais posms
Būšot pa mežu. Nu labi, kas gan tur traks varētu būt. BIJA. Nēnu posms bija superīgs. „E1BSK” ekipāžai patika. Jūsmojām par dabu. Jūsmojām, jūsmojām un gandrīz atkal ielikām „E1” bmw dupsī. Pēcāk minot pa meža ceļu, to gan pa meža ceļu grūti nosaukt, meža bezceļš drīzāk, Wilkam radās baisas aizdomas, ka no meža varot izskriet meža kuilis un ar baismu BUMS taranēt automobiļa sānus, jo meža kuiļiem točna BMW nepatīkot. It sevišķi sudrabaini. Kļuvu tramīgs, jo ienāca prātā, ka var būt vēl pēc tam 4 mazāki BUMS, BUMS, BUMS, BUMS no mazo meža kuilēnu puses. Wilx vēl atļāvās piemetināt, ka tie kuilēni noteikti būšot strīpaini un ar beisbolenēm! Uhh šī baismīgā doma bišku atlaida un turpinājām ceļu. „Ģirt, kapēc Tu nedzer alu?” „Jā Kārli, kapēc es nedzeru alu?” „Še” „Tencinu, bet vai tas nebūs sakratījies?” „Da nē, mēs takš lēnu braucam” Pšššššššš.PUK.Pšššššš. Manāms alus tvaika vai garaiņu mākonis man blakus vietā kur sēdēja Wilx! Vispārēja jautrība, jo, kā jau manījāt, alus bija sakratījies. Nu bet nekas, ka Wilkam pilnas acis ar alu, jo pie stūres ripuļa taču sēžu es . Pēc ilgiem pārdzīvojumiem un šausmām par bambeta nolauzšanu, bijām tikuši galā ar 2 meža „celiņiem” braucam uz trešo. Nopratām ka Šmic nodomājis braukt pa taisno, tb ne jau normālu ceļu apkārt, bet pa tādu pašu bezceļu tikai neparedzētu, jo dikti droši aizskrējām pāri vienam sakarīgam ceļam. Nu ok braucam. Uij priekšā koks. Stresa nav, šito var nomest malā. Braucam tālāk. UIJ priekšā KOKS. Un šito jau nevar nomest malā!!! Apgriezties problemātiski. Gabals jau nobraukts un atpakaļ jau arī negribas. Mana vērīgā acs pamana ka kāds jau ripinājis riņķī ar traktoru vai kaut ko tamlīdzīgu. He kas ta BMW nevar?! Nu lūk taisījām BMW offroad manevru. Bildēs tas arī labi izskatās. Uhh jauki, ka tas beidzās veiksmīgi. Pēcāk bez īpašām problēmām izbraucam arī 3 bezceļu . Un laiks ripināt uz 2 starpfinišu. Ceļš cauri mežam taisns labs, bez īpašām bedrēm. Ātrums 50!!!!! Kāda vella pēc?!?!? aTis turpina pārsteigt mūs VĒL! Uztaurēju jamajam. Nepalīdz. Man parādās stress, bet Wilx saka, ka neko mēs nevarot darīt. Lieku šim mest pa „E1” ar akmeni. Plāns slikt, jo ņemot akmeni būtu gan pilna mašīna, gan Wilka ģīmis ar putekļiem. Uztaurēju vēlreiz. Nepalīdz. Prātā iešaujas šaušalīga doma – ja nu kādam alnim ir riesta laiks un šis manu taurējienu uzskata par aļņu mātītes riesta brēcienu?!?!? Uz ko nospriedām, ka vairs netaurēsim, lai gan gribējās notaurēt „E1” līku. Paldies Dievam aiz muguras putekļos neredzējām aļņa siluetu, skaņu dipadu-dapadu, uz brēcienu (šito brēcienu vajag prasīt izpildīt Wilkam, šim labi sanāk. Hmm?) Mūs apdzina Calibra. Es gandrīz sāku raudāt, bet jauki, ka 2 posms arī bija beidzies. Prasu aTim NAFIG tik lēnu?!? Kā vai tad tur nebija pilsēta? Nu blin! Kāda pilsēta meža vidū!!!! Šeit aTis mūs pārsteidz VĒL pēdējo reiz šajā dienā.

4.Trešais posms, finišs, rezultāti, mājupceļš un home sweet home
Pirms 3 posma satikām komandu „EC”. Rezultātā „E1” un „EC” skūpsti, bučas, pieredzes izklāsts un laipni vārdi. „E1BSK” beisbolenes un konkurences gars. Nu tā varēja sākties 3 posms, kurš bija jābrauc pēc leģendas. Kas tā tāda „Leģenda” un ko tā ziemā ēd? Nu labi, ka mums ir jābrauc aiz „E1” nevis aiz „Leģendas”. Šis bija ātrākais un īsākais posms, tapēc par šito būs vismazāk apraksts. Ekipāža „E1” brauca ļoti pārliecinoši. Mēs attiecīgi arī. Ik pa brīdim konstatējam, ka šitajā vietā jau esam bijuši un pa šo ceļu jau braukuši, bet tā laikam vajag. Arī pie dzelzceļa pārbrauktuves BIJA paredzēts apstāties, padomāt, apgriezties un braukt atpakaļ. Kad mēs pāris vietās bijām bijuši jau 3 reizi, Wilx izteica viedokli, ka nu jau gan būšot apmaldījušies. Bijām ar. Nu kad sākām stiept vēl pārliecinošāk un ātrāk, nospriedām, ka nu beidzot būsim uz pareizā ceļa. Bijām ar. Jauki. Vo šitais bij vienc rihtīgs ātrumposms! Man patika ļoti. Lai gan ja es dzīvotu tā ceļa malā, tad no organizatoriem kā putekļu rīšanas sāpju naudu, pieprasītu lai visi rallija dalībnieki nomazgā man māju un iztīra sētu . Finišējām. Tur mūs jau sagaidīja „E2” ekipāža un „EST”. Jauki. „E1” bija jāpaveic vēl tikai pēdējais posms, kurā šoferis brauc un stūrmanis ar aizsietām acīm rauj karodziņus no kokiem. Drīz vien ieradās „EC” ekipāža un tad jau jautrība sita augstu vilni. Rezultātus gaidot gan nedaudz nosalām, jo jāgaida bij kādas 5h. Nu bet tas nekas jo ekipāža „EC” ieņēma 2!!!!!!! vietu kopvērtējumā!!!! Uzminiet, ko viņi dabūja? Nu protams – Eļļu!!! Apsveicam un ātri tinam mājās jo security vairs nevienam nebija vajadzīgs un nogurums ar uz vecajiem kauliem spiež. Vēl paguvām nospriest, ka būtu stulbi izraļļoties pa bezceļiem un nošķilt auto uz šosejas, tapēc braucām lēnu. Pagrozījāmies te vēl pa rajonu bišku un tad jau Home Sweet Home un miedziņš līdz rītam.

Paldies par uzmanību, visu labu.
Ar cieņu un negodu,
Vienmēr nevis Jūsu, bet savs
Puplaksts