Vispirms gribu teikt lielo paldies organizatoriem par brīnišķīgu vārda dienas dāvanu! Neko labāku vēlēties nevarētu! Staigāju mazliet palēkdamās vēl šobaltdien...:))) Šim pasākumam par godu biju pieņēmusi 2, kā vēlāk izrādījās, ļoti nozīmīgus lēmumus:

1) Esi mierīga un baudi braucienu!

2) Negribu redzēt un neskatīšos nekādos kompūteros... Nost ar sarežģītību, uz priekšu ar pildspalvu, lineāli un velospidometru!!!

Nakts tādam pasākumam ir ideāls laiks!!! Dienā nemitīgi baidītos, ka nenesas kāds purnā, bet tumsā var visu redzēt - maldugunis spīd spoži un izteiksmīgi! :))) Bauda braukt un nav jābremzē Gints...

Bet nu par visu pēc kārtas.

"TAS gadījums" sāka pasākumu kā TAM gadījumam pienākas - ar ~3 min. kavējumu uz reģistrāciju. Rezultātā maz laika "iebraukt" sarežģītajos noteikumos (apmēram 2 cikla vidū es tos jau puslīdz biju apguvusi! :D). Drudžaini aprīkojam autiņu ar panelim pielīmētu hronometru, kurā svarīgais saskaņotais pasaules laiks un blakus ērti redzams velospidometrs. Kartons pie auto salona apgaismes lampas pilota pusē (lai nespīd acēs). Vēlreiz pārbaudu savu rakstāmrīku komplektu un noglaudu visus 3 lineālīšus un ...

jā, STARTS!

Pirmais cikls WER. Karte un grafiki par paņemamo punktu aktivitātes laikiem. Uzslava grafiku veidotājiem - ļoti zibenīgi viss tur bija nosakāms un saprotams! :) Kartes mērogs - nezināms. Sākumā skatāmies pēc lielā ceļa līkumiem, kur izdodas pamanīt sakarību - 2 cm kartē ~ 1,25 km. Vēlāk pamanu iespējams ērtāku sakarību - 1km ~ 1,5 cm kartē.

Balstoties uz šo mērogu tad arī notiek turpmākā darbošanās, nuļļojot spidometru un rēķinot distanci līdz kārtējam pagriezienam.

Veiksme mūs neatstāj, jo stāvēšanas laiks pie viena no punktiem, gaidot tā "atvēršanos" bija 4 minūtes, pie cita - kāda minūte, pārējie, ja nemaldos, visi trāpījās "vaļā".

Pirmo ciklu beidzam knapi iekļaudamies atvēlētajā laikā (secinājums - čammāties nedrīkst, kļūdīties aizliegts!), bet visi 3 punkti ir paņemti, kas arī galvenais. Dodamies 2.ciklā, nu jau ar nospraustu maršrutu, nepauzējot un neminstinoties. Baudu "krutās šļakatas", priecājos, ka logi ciet. Sajūsminos par organizatoru izdabāšanu romantiskām dvēselēm, apgādājot kontrolpunktus ar mirgojošām gaismiņām, svecītēm un startfinišos arī lāpām! Daba negribēja atpalikt un dāsni klāja miglas plīvurus pār visām visriņķī skraidošajām maldugunīm... :)))

Otro ciklu veicām tik pat sekmīgi kā pirmo. Metamies trešajā, visgrūtākajā. Mazi sarežģījumi "trījstūrceļu" kontrolpunktā - mašīna "iesēdusies"

perpendikulāri ceļam - purns pie viena vaļņa, aizmugure - pie otra. Taisot lielu "rrr", Gints tomēr izzvāļo mašīnu no aizdomīgā stāvokļa, varam turpināt epopeju. Karjerā jūtamies apmaldījušies un sākumā arī neizdodas atrast kontrolpunktu, bet atraduši plati smaidījām, skatoties uz tumsā mirgojošo malduguņu smaidu...

Ātri tiekam līdz trešajam kontrolpunktam un saspringstam pēdējam lēcienam - uz finišu, bet lai paspētu, jābrauc pa "zarainiem" maziem celiņiem, kļūdīties nedrīkst, nogriezties nepareizi nedrīkst, daži aizdomīgi tuvu slīdoši kociņi, mašīnas nedraudzīgs kontakts ar palielu akmeni kārtējā peļķē un ... JUHRAAAA! Sajūsma ieraugot ugunīgi spīdošo finiša vietu bija liela un patiesa! Nevar būt! Neviena nopietna kļūda! Neviens smagi sajaukts ceļš! Pilnīgi neticami!

Prieks!!!!!

Paldies par to visu! :))) Gaidu nākošo nakti bez šāvējiem, bet ar maldugunīm! :)

Lāsma,
Tas Gadījums (VW Golf II)