Te būs stāsts, kā "S.Fossas" pētīja Ezīša Miglāju. Atvainojos, ka neuzrakstīju agrāk... Vienīgās bildes no pasākuma ir tikai kontrolpunktu burtu kombinācijas, tādēļ ieliku divas, kurās redzama "gatavošanās" šim rudens pasākumam. Tām gan kvalitāte nav labākā, bet nebija pie rokas fotoaparāts, tikai telefons...

Sākšu ar to, ka piedalos šādās sacensībās ne pirmo reizi. Iepriekš braucu "Žurkulens" sastāvā kā otrais stūrmanis (bet varbūt piektais ritenis). "eXpotīcijā" biju pilots un sapratu, ka man patīk braukt. Tā arī nolēmu, ka varētu izveidot savu ģimenes komandu un startēt Ezīša Miglājā atsevišķi no "Žurkulēniem". Bija maza aizķeršanās ar reģistrēšanos, jo pāris dienas pirms 31.jūlija nedarbojās Autolistes mājaslapa. Tomēr 31.jūlija vakarā izdodas piereģistrēties. Tālāk jau seko "gatavošanās pasākumam" - tiek pārbaudīts, cik tālu mežā var iebraukt ar mūsu komandas auto. Izrādās, ka ne visai...

Lasot reglamentu, rodas pārliecība, ka būs 60 kontrolpunkti un 20 punktos (zvaigznēs) būs papildus informācija par "sainīti". Protams, liela vērība tiek pievērsta implikācijām... Ar tehnisko nodrošinājumu nevedas labi - vēl sestdienas rītā cīnos ar datoru. Kartes izdodas piekurbulēt tikai piecu minūšu attālumā no starta (paldies maniem bijušajiem komandas biedriem!). Šo piecu minūšu laikā notiek vēl kaut kas - sāk vibrēt kāds no aizmugurējiem riteņiem. Līdz ar to, iebraucot starta vietā, nevis eju reģistrēties, bet meklēju riteņatslēgu, lai pārbaudītu "ratus" (iepriekšējā dienā servisā regulēja rokasbremzi, tādēļ aizdomas, ka kāds ritenis nav pievilkts). Tomēr organizatori jau ir klāt, lai pārbaudītu komandas atbilstību reglamentam. Viss kārtībā! Arī riteņi nav atskrūvējušies. Saņemam materiālus - starts.

Pētām "Lācēna piezīmes", bet laiks "iztek". Pieņemam, ka visu saprast neizdosies, turklāt nav jau teikts, ka lācēna loģika sakrīt ar mūsu loģiku. Tiek nolemts doties uz kādu tuvāko punktu, lai to apskatītu dzīvē. Tuvākais punkts ir 28. Aizbraucam - mietiņa nav, pameklējam - kontrolpunkta arī nav. Pārliecība par 60 kontrolpunktiem sašķobās... Tātad visos punktos nebūs kontrolpunktu?!? Braucam uz nākamo, 32.punktu. Vismaz labi, ka vibrācija riteņos pazudusi. Laikam kāds akmentiņš bijis ieķēries ritenī. Braucot pa karjeru, pa gabalu ieraugu kontrolpunktu. Ejam reģistrēt. Tajā momentā nāk atklāsme, ka telefonam, ar kuru paredzēts reģistrēt KP, nav papildināts kredīts (tas tomēr pietika visu punktu reģistrēšanai). Bet mietiņa nav!?! Tad, varbūt, tomēr ir 60 kontrolpunkti un tikai zvaigznes atzīmētas ar mietiņiem?... Viennozīmīgi ir skaidrs, ka jākoncentrējas uz 4x punktiem un jālasa pārējie, kas gadās pa ceļam. Braucam uz 41.punktu. Ir mietiņš un arī kontrolpunkts. Nu tad jau tomēr būs tikai 20 kontrolpunkti un tie būs apzīmēti ar mietiņiem. Te, laikam, arī rodas pārliecība, ka labāk būs nofotografēt kontrolpunkta burtu kombinācijas, nevis tās vadīt uzreiz WAP sistēmā. Braucam uz 43. pa ceļam paķerot 37. un 35., kuros tomēr nekā nav. 35.punktā nespējot saprast, kurā ceļā jābrauc, iebraucam kaut kādas mājas sētā. Protams, ne tiešā nozīmē. Tālāk plānā 49. un 48.punkti. Pa ceļam iepriecina Bīriņu dīķa mēnesnīcā zaigojošā ūdens virsma. Te nu būtu īstais laiks tikt skaidrībā ar 5x punktiem. Mūsu loģika saka, ka 58.punktā jābūt kontrolpunktam. Diemžēl nekā. Kad lūdzam jaunākajam komandas dalībniekam atzīmēt veiksmīgi neatrasto punktu "Lācēna piezīmju" tabulā, nesadzirdam nekādu atbildi - mazā Fossa jau ir aizmigusi. Tepat blakus ir 59.punkts. Piebrauksim paskatīties. Ir kontrolpunkts! Par loģiku vairs domāt pat negribas... Tad jau jāapskata arī 55. Uz lielā ceļa mietiņa nav, bet te ir krustojums un mazajā sānu celiņā ir mietiņš (ne gluži tāds kā reglamentā, bet ir). Tālāk vēl viens, kuram blakus nu tieši tāds kā vajag. Pēc neilgiem meklējumiem saprotam, ka tomēr tie neviens nav saistīti ar šo pasākumu. Tālāk uz 47. un 46.punktu. Veiksme uzspīd tikai 46.punktā. Tālāk dodamies uz 52.punktu, pa ceļam apskatot 54.punktu. 57.punkts tiek atmests "mūsu loģikas" dēļ. Diemžēl, lai tiktu līdz lielceļam, nākas pameklēt izbraucamu ceļu. Rezultātā nobraucam vēlreiz garām 46.punktam, kur piestājušas divas ekipāžas un meklē kontrolpunktu. Tiekam līdz izvēlētajiem punktiem, bet nekā - kontrolpunktu nav. Lai tiktu no 52.punkta uz lielceļa nākas atkal pabraukāties, jo izvēlētais ceļš aiziet tādā kalnā, kur es ar savu auto augšā netieku. Tālāk plānā 45.punkts. Aizbraucam līdz dzelzceļam un līdz punktam aizskrienam kājām. Vismaz neesam skrējuši veltīgi. Nu atpakaļ pie mašīnas un uz 39.punktu. Negribas braukt ārā uz A2, tādēļ meklējam vienīgo dzelzceļa pārbrauktuvi Garkalnē. Pie 39.punkta atkal nekā, dodamies uz 33.punktu. Diemžēl izvēlētais ceļš dabā vairs neeksistē. Visur saliktas barjeras un zīmes "Privātīpašums". Braucam āra uz A2 un zaudējam daudz laika. Vēl, kā par nelaimi, iebraucam kaut kādā aizaugušā ceļā, uz kura nevar apgriezties. Tā nu braucam pa pļavu, zāle (pa reizēm arī zeme) glāsta automašīnas apakšu. Kādu laiku jau nebraucam pa kartē iezīmēto ceļu. Beidzot dabūjam apgriezties. Nu tas pats ceļš jānobrauc atpakaļ. Nākas braukt kādu gabalu apkārt, lai nokļūtu līdz izvēlētajam punktam. Nu jau pa ceļam arī tiek apskatīts 30.punkts. Tajā nekā nav, toties 33. uzsmaida veiksme. Tālāk uz 27. un 26.punktu. 26.punkts izrādās veiksmīgs! Finišs jau ar roku sasniedzams, bet mums vēl palikusi drusku mazāk kā stunda laika. Nebraucām jau mēs te finišā sēdēt, bet braukt... tādēļ pabraucam garām finišam, kurā jau reģistrējas dažas ekipāžas. Šobrīd ir skaidrs, ka 40. un 31.punktos ir "zvaigznes". Ja pareizi izbraucam varam paspēt tās atrast. Diemžēl mums nesanāk vienoties kā labāk tikt uz 40., tādēļ, cik nu atļauj CSN, lidojam uz 31.punktu. Ar domu, ka 40. paņemsim atpakaļceļā. Diemžēl tam nepietika laika. Pirms Sēnītes apļa vienā straujā līkumā gandrīz norauju mašīnu grāvī, bet veiksmīgi izdodas apstāties. Pie finiša kontrolpunkta piebraucām ļoti precīzi - tikai kādu minūti pirms noteiktā laika. Mums tā arī neatklājās "sainīša" citi posmi - tikai tas, kas pašā sākumā...

Vēl daži momenti palikuši atmiņā. Neatceros pie kura punkta tas bija, bet tam blakus bija maza, baltu ķieģeļu būdiņa. Piebraucot pie kontrolpunkta, tur jau rosās cilvēki. Kamēr ejam pie mietiņa, piebrauc vēl CDT un TIK. Mēģinām ar kompasu noteikt azimutu. Tikmēr citas komandas izvēlas vienkārši meklēt kontrolpunktu, kā pirmo iespējamo vietu izvēloties tieši būdiņu. Azimuts gan rādīja pilnīgi uz otru pusi... Otrs bija kaut kāds purvains izcirtums, kur KP gan nebija, bet mietiņš bija. Tur bija tik skaisti - nezinu, kas tie bija par augiem, bet to rasas klātās lapas mēnesnīcā izskatījās kā no metāla. žēl tikai, ka šajā punktā zaudējām daudz laika un iegūstam kādu ērci, kas tajā brīdī kārtīgi nokaitināja.

Noslēguma pasākuma vietu gan nācās pameklēt, jo nevar taču būt, ka jābrauc zem "ķieģeļa". Pabraukājuši riņķī, satikām vēl vienu komandu, kas likumpaklausīgi ievēroja zīmi. Aprunājāmies un nolēmām to ignorēt. Tā nu veiksmīgi nonācām arī līdz noslēguma vietai. Dzerot gardo, ugunskurā vārīto tēju gaidījām rezultātus. Zvana telefons - mazākā Fossa ir pamodusies un nesaprot, kur atrodas un kādēļ ir viena mašīnā. Saprotot, ka nav "pamesta pie mājām mašīnā", liekas uz otriem sāniem gulēt. Tā kā sapratām, ka mūsu sniegums nav visai labs (lai neteiktu vairāk), liels bija pārsteigums, ka dabūjām "pārsteiguma balvu" - iespēju pa velti piedalīties kādā no "4x4Klubs" rīkotajiem pasākumiem. Tādēļ varētu teikt tā - ar savu sniegumu neesam apmierināti, bet ar rezultātu gan. Tagad tikai jāgaida kāds "4x4Kluba" pasākums, kurā varētu piedalīties arī ar pazeminātas pārgājamības auto.

Paldies organizatoriem par pasākumu un Bārdainajam (kā saka Radio101) par mēnesnīcas pielietajiem ceļiem.