Autoliste
Pasākumi | ACI Eesti Cup'2009 | Atsauksmes | golp foreva

 Seko mums Twitter.com
 Vietu uz servera nodrošina DEAC

Laikus saplānojām, ka jāizmanto sala arī mūsu "slimības" izaugsmēm, tādēļ devāmies uz salu jau pirmdienā. Precīzi nokļuvām līdz prāmim aptuveni 25 minūtes pirms tā attiešanas un tikām iekšā otrie. Veiksmīgi nokļuvām līdz izraudzītajai mītnes vietai un devāmies uzmest aci salas galvaspilsētai Kuresaare. Nākamajās dienās apciemojām daudzus slēpņus un trenējāmies braukt pa salas ceļiem, jo ātrums ir mūsu trūkums. Pateicoties mainīgajiem laikapstākļiem, līdz piektdienas vakaram bijām izmēģinājuši visdažādākos ceļus un neceļus, pat piektdien gandrīz norokoties, braucot atpakaļ no viena slēpņa. Par to palielījāmies uz vietas esošajiem orgiem un viņi solīja, ka pasākuma laikā mums tas sanāks ne tikai gandrīz, par laimi viņi kļūdījās. Bijām apskatījuši lielu daudzumu salas ievērojamākos un ne tik ievērojamākos objektus, kā arī apguvuši populārākos vārdus. Visvairāk mūs uzjautrināja šosejas malā esošā zīmīte "Oo-kivi", kas laikam nozīmē "Akmens Oo". Braucot uz 90 km/h tas laikam arī ir viss, ko var izdvest, ieraugot šo ceļmalas akmeni - "Oo-kivi". Piefiksējām arī šādas tādas atziņas, kas mums ienāca prātā, taču to uzskaitījums nobeigumā.

Tagad pie pasākuma.
Nostartējām veiksmīgi, izrēķinājām, kas mums nepieciešams, lai izpildītu pirmo kvestu un devāmies uz tuvākajiem kontrolpunktiem. Paķērām pirmo, kurš praktiski šosejas malā un sapratām, ka būs ko nopūlēties ar leģendu. Piekļūšana nākošajam bija iespējama pa 2 ceļiem, tādēļ izvēlējāmies to, kurš kartē izskatās sakarīgāks, taču pirmajos metros uz tā bruģa nedaudz apdauzījām vēderu un nolēmām, ka atpakaļ dosimies pa otru pusi. Atradām kontrolpunktu un grasījāmies doties prom, taču pretī brauc Volvo Cross-country ar "CDT 1979-2009" uzlīmi (ekipāža Vilks aitas ādā), veiksmīgi samainījāmies ar viņiem. Tad gan jau, ka tas otrs ceļš ir izbraucams un dodamies uz turieni. Uzmanīgi, izvairoties no akmentiņiem, braucam, līdz redzam 2 paralēlas peļķes. Izvēlamies vienu un sākam uzmanīgu forsēšanu. Vienā brīdī es pamanu, ka salonā pamazām top tumšāks, paskatos pa labi un redzu, ka logs ir kļuvis necaurspīdīgs - dubļi. Izarāmies caur tiem pa smuko, pat uz jumta sev uzmetām, tātad pasākums ir sācies godam. Vēlāk finišā noskaidrojās, ka "Vilks aitas ādā" patiesībā bija nolēmuši šo ceļu neizmantot un griezuši riņķī, nevis ieradušies pa to.
Paķērām pa ceļam vienu Virtuālo KP un devāmies uz slūžām. Esam gandrīz klāt, kad mašīnā sāk kaut kas pīkstēt, taču ko tādu mēs dzirdam pirmo reizi. Pēc brīža noskaidrojas, ka tas ir OziExplorer, kurš mūs informē par "End of the road". Diez pēc kā rasta kartēs, tas noteicis, ka ceļs ir beidzies? Nokļuvām pie koka tilta, kamēr es griezu apkārt mašīnu, stūrmanis devās meklēt KP. Apgriezis auto devos skatīties. Stūrmanis stāv un norāda, ka KP atrodas grūti aizsniedzamā vietā. Skaidrs, jālien man, taču vējš ir nežēlīgs un tādā līdzsvaru noturēt būs pagrūti, vēl jo īpaši ar papīra gabaliem rokā. Sabāžu visus papīrus aiz krekla un uzmanīgi tieku uz tā draņķa, pie kura piestiprināta KP prizma. Izkniebju kontrolkarti, samainu to vietām ar pierakstiem domāto lapu un norakstu informāciju. Tieku uz zemes atpakaļ vienā gabalā un sauss, dodamies prom, samainamies ar pretī braucošajiem - igauni un krievu. Pa nedēļu jau pierasta parādība, ka nekurienes vidū ir sastopami visādi dīvaiņi ar Igaunijas un Krievijas numuriem.
Dodamies tālāk uz nākošo VKP, kurš mums ir labi zināms, jo 15m no tā ir viens slēpnis. Parkojamies nevis parking, bet gan pa taisno pie vārtiem, kas tuvāk VKP. Kad dodamies ārā, piebrauc Wurst Team Racing. Noskaidroju, ka viņiem ir par vienu KP mazāk, kas man vieš cerības, ka mums iet tīri veiksmīgi.
Dodamies braukt leģendu. Pirmo posmu jeb pāris km izlaižam, jo nākošais punkts mums ir skaidrs. Tālāk braucam gandrīz visu kā pieklājas. Veiksmīgi atrodam visus IKP, atvelkam pa ceļu gar slēpni "Chill out" un tikmēr izlemjam paķert pa ceļam vienu VKP, jo mums ir skaidrs, kur turpināsies leģenda un diez vai vēl kādreiz būsim tik tuvu šim VKP. Domāts darīts un braucam atpakaļ turpināt leģendu. Leģendas finišā izskatās, ka tur nav bijušas īpaši daudz ekipāžas pirms mums. "Izkniebjamies", savācam nākošo kvesta karti, digitālos datus, apskatam bildi, iebraucam nākošā kvesta prasībās un dodamies uz tuvāko KP, kas, kā izrādījās, bija mūsu pirmā lielā kļūda. Dodamies uz nākošo KP tuvāk finišam, pa ceļam paķeram vēl vienu VKP Panga stāvkrastā, pieskrienam, iztrenkājam krievu tūristus, jo mums vajag un skrienam prom. Pa stāvlaukumu atvelkam tikpat smuki, kā pēc turienes slēpņa apciemojuma divus vakarus iepriekš, lai cilvēki saprot, ka mēs tik tiešām steidzamies, un dodamies uz pēdējo KP, kur noskaidrojam, ka mums jādodas atpakaļ uz salas Rietumu krastu. Līdz kontrollaika beigām atlikušas 2 stundas un dodamies uz "gala" KP. Tur ierodoties, rodas iespaids, ka neviens tur vēl nav bijis. Šāda tāda skaidrība rodas par atbildēm uz jautājumiem. Liela daļa tomēr nepareizas. Dodamies prom un sastopam Enkura Brigādi, kura ir ceļā uz "gala" KP. Izlemjam, ka dosimies uz finišu pa taisnākajiem ceļiem, jo līkumotais ceļš priekš mums ir visnepateicīgākais un to mēs labi pārzinam. Velkam cik varam, taču tas tomēr izrādījās par maz. Protams, ka finišējam pēc visiem laika limitiem.
Finišā JS Baltija uzmetām, kurš ceļš no "gala" KP līdz finišam tomēr būtu bijis ātrākais. Kā izrādījās ātrākais būtu līkumotais ceļš, taču tad vietām būtu jāpārkāpj atļautais ātrums par vismaz 60km/h, jo ceļa remontu dēļ uz tā ceļa tas bija 30km/h, tātad mēs izvēlējāmies visoptimālāko variantu.
Vēlāk finišā noskaidrojām gan par vienīgiem diviem "gala KP" apciemojumiem, gan par "Vilks aitas ādā" nobīšanos no pļavas ceļa, kuru mēs izbraucām. Un šie fakti mums sniedza iekšējo gandarījumu, ka esam paveikuši vairāk nekā cerējām. Mēs tomēr bijām pirmie "gala" KP. Galvenais taču bija iebraukt reglamentā un izpildīt kvestu. ;-D

Svētdiena.
Tā kā prāmis mums rezervēts tik uz 22:00, tad jānīkst vēl pa salu. Apciemojām pēdējo bildi no info plāksnēm, kurā vēl nebijām pabijuši - Koguva muzeju, un devāmies uz Kuresaare ieturēt pēdējo maltīti uz salas. Ēdot izklaidējāmies, barojot kovārni ar maizi, kurš centās piesaistīt mūsu uzmanību. Paēsts, atgriežamies stāvlaukumā un ko mēs tur redzam? Slēpto VKP, par kura atrašanu kontrollaikā mēs noteikti būtu dabūjuši kaudzi punktu - Mazzam transportlīdzekli (sk. bildes). Žēl, ka noķērām viņu tikai svētdien...

E-Pilet show.
Līdz plkst. 22:00 ir krietni ilgs laiks, taču pēc 7 gadiem Tibetā, šausmīgi gribās uz mājām. Mēģinās iešmaukt kādā no iepriekšējiem prāmjiem, izstāvot rindu. Stāvam rindā, šķiet tiksim uz prāmi 21:00, lēnām tuvojamies un rindu kārtotājs mūs iedirektē aiz nožogojuma pie neepilētajiem braucējiem, redzam, ka aizbrauc prāmis 21:00. Ir auzas, jo rinda priekšā gara un šādi mēs noteikti nokavēsim arī savu prāmi 22:00, ķeram rokā direģentu un sūdzamies, ka mums ir e-pilets uz 22:00 un viņš nelietis mūs iedireģējis nepareizajā rindā. Nedaudz satraukts viņš skatās uz nožogojumu, provē pacelt, pārbīda vienu stabiņu uz priekšu un secina, ka mēs cauri tiksim, tik priekšā stāvošajam vajag vēl mazliet pakustēties uz priekšu. To viņš izdara un palūdz priekšā stāvošā šoferim pacelt nožogojuma drāti pie otra stabiņa. Tas, spēcīgs būdams, izceļ arī stabiņu no betona stiprinājuma, līdz ar to vietas ir pietiekoši. Tiekam e-pilēto rindā un veiksmīgi tiekam arī uz prāmja 22:00.

Atziņas par salu.
- enj šo salu jāmīl, jo te ir daudz draņķīgas vietas, kur ielīst.
- citi ievelk mājās kanalizāciju un elektrību, igauņi ievelk mājās jūru (novērots braucot pēc slēpņa "Paradiisi").
- Igauņu mīļākā filma noteikti ir "Forest Gump", jo kur skaties, tur skrienošs igaunis.
- Tumsā var viegli noteikt, kad pretī brauc igaunis. Latvieši tālās gaismas izslēdz uzreiz pēc tevis, igaunis nobrauc vēl pārsimts metrus pirms to izdara.
- Kartē uz salas ir tikai viena ēstuve un tā pati ģeogrāfiski tuvākais punkts Latvijai (pat Tele2 LV un Bite LV pārklājums tur bija pieejams)
- Vajag tikai vienu lietuviešu un vienu latviešu mašīnu, lai Kuuresaarē neglābjami nosprostu vienu krustojumu.
- Iebrauksim Latvijā un turpināsim ņirgāties par vietvārdiem (tā arī bija).

Pasākums bija fantastisks. Paldies organizatoriem, par idejām, iespējām un visu pārējo. Paldies Enkura Brigādei par iebraukšanu reglamentā un tai sekojošo diskvalifikāciju, lai mēs nebūtu vienīgie. Paldies pārējiem dalībniekiem par konkurenci. Paldies igauņiem par viesmīlību un divdomīgiem, smieklīgiem vietvārdiem (Papisaare u.c.). Un paldies Wurst Team Racing par kompāniju no Ainažiem līdz Rīgai.

| Jaunumi | Par mums | Pasākumi uzņēmumiem | Pasākumi | Publikācijas | Dokumenti | Foto galerija | Videoklipi | Saites |
Mūsu sponsori un draugi:
    Autoliste     Dagmaara SIA     tosteris.com : web hostings un risinajumi    Geoveikals     19 points SIA   
 NACHOS Racing     4x4 Klubs   
Lapu apkalpo digiBlink, vietu uz web servera nodrošina DEAC
Terms & Conditions | Privacy Policy