Viss sākās jau piektdien, kad pasākumam sagatavojām visu nepieciešamo, jo plānojām uz Starta vietu braukt pa taisno no tusiņa Siguldā. Arī viesnīcas numuriņš šoreiz tika nodrošināts, lai pasākumu varētu izbaudīt pilnvērtīgi.

Līdz ar to laicīgi bijām Cēsīs, iečekojāmies viesnīcā, sapildījām degvielu, uzpildījāmies paši un vēlreiz pārlasījām reglamentu, lai nekas netiktu palaists garām.

Kartes norakstītas, kvesta karte dabūta, pirmā sms nosūtīta, starts.

Pirmais kontrolpunkts - nr. 5. Jau uzreiz pamanām, ka līdz kontrolpunktam daudz nāksies iet kājām, jo ceļš ne tuvu nepieved vēlamajam mērķim. Neko darīt, velkam gumijniekus, pasveicinām aitas un dodamies iekš meža. Vienu pārstāvi atstājam mašīnā, visādam gadījumam /tas domāts par komandas biedru nevis aitām/.

Mežs izrādās diezgan biezs - piebiris ar daudziem zariem, aizaudzis ar lieliem krūmiem un vietām ar purvainu mitrumu - pārvietošanās iespēja tuvojās nullei, kā arī navigācija atsakās dot kādu patiesu informāciju par atrašanās vietu.

Pēc dažām atklāsmēm „šeit mēs taču jau bijām”, tomēr izdodas uziet uz kāda ceļa, kas liekas ved pareizā virzienā. Pēc pārsimts metriem redzam gaismiņas, prieks un sajūsma pārņem ķermeni, kas drīz vien noplok saprotot, ka tie ir vienkārši tūristi, kas pie ugunskura sildās ar šņabi. Neko noderīgu no meža brāļiem neuzzinājuši, turpinām ceļu, bet nu jau sajūtot to, ka mērķis ir tuvu, jo esam atraduši upi, pie kuras arī atrodas kontrolpunkts. Tā nu ejam pēc iespējas tuvāk upei un ik pa laikam nonākot kādā mazāk aizaugušā vietā, ar navigāciju pārbaudām, cik tuvu esam KP. Drīz nonākam punktā, kam vajadzētu būt īstajam, bet izstaigājot krustu šķērsu šo placi, vēlreiz un vēlreiz pārbaudot navigācijā vai patiešām esam pareizā punktā, nekāda pat mazākā norāde uz kontrolpunktu neatrodas.

Spēki sāk izsīkt, optimisms pamazām jau pārtapis lielā pesimismā, līdz beidzot pieņemam lēmumu doties ārā no meža un padoties.

Ieņemot jau sparīgu gaitu virzienā - ārā no meža, sastopam kādu citu komandu, kam ir tieši tāds pats uzdevums. Tas viesa cerības, ka vairāk galvas – gudrākas, tāpēc devāmies kopistiski atpakaļ pie upes. Izstāstījām visur kur esam bijuši, ko redzējām, pastaigājām pāris līkumus pa kontrolpunkta atrašanās vietu, līdz pēkšņi viens no otras komandas biedriem pamanīja vārgu gaismiņu. Devāmies uz to vietu un patiešām esam atraduši ilgi meklēto kontrolpunktu ar visu atslēgu J

Atlieka nu vienīgi ātri doties atpakaļ uz mašīnu un mēģināt paspēt uzlabot rezultātus. Uzņemam diezgan ātru tempu.

Tā ložņājot un aizķeroties gar koku brikšņiem, lecot pāri vairākiem grāvjiem, novācot no ķermeņa riebīgos radījumus – ērces, izvelkot datoru no dubļiem, kur tas ielidoja līdz ar manu komandas biedru, pēc kam, protams, atsakoties strādāt un pēc navigācijas nozaudēšanas un veiksmīgas atrašanas brikšņos, mēs visi nolēmām, atpūsties un saprast uz kuru pusi īsti jāiet, jo tik ilgi pavadot tādā biezā mežā liekas, ka jau kādu laiku ir piemeties Vadātājs. Tā kā mežs bija pārāk biezs, tad pēc zvaigznēm īpaši viegli vadīties nebija, vienīgais kas atlika bija koku-sūnu teorija. Ieņemot jauniegūto kursu, par tā pareizību pārliecinājāmies telefoniski palūdzot mašīnā atstātajam komandas biedram uzsignālizēt. Virziens patiešām izrādījās pareizs, kas izraisīja patīkamu gandarījuma sajūtu.

Iznākot no meža, izdzērām visu līdzpaņemto ūdeni un nezaudējot kopīgo dubultkomandgaru, kopistiski devāmies uz templi. Pēc piedzīvotā atrast to bija pavisam viegli, un veicot atslēgu nolikšanas rezervācijas funkciju, netīšām mums kopīgs iekrita arī nākamais punkts, ko arī ātri atradām.

Mūsu laiks nupat jau strauji tuvojās beigām tāpēc novēlējām veiksmi otrai komandai, kurai vēl pietika laiks vienam kontrolpunktam un devāmies uz finišu.

Finišā kā vienmēr dalījāmies piedzīvojumos ar citām komandām. Saņemot vēl pēdējās sms, secinājām, ka daudzām komandām tomēr nav izdevies iekļauties laikā un neskatoties uz mūsu laikietilpīgo pirmā KP meklēšanas piedzīvojumu, varētu pat iegūt labus rezultātus.

Rezultāti izlikti! ..

hmmm mums tikai 16. vieta.. dīvaini.

Izkatu visus publicētos rezultātus, neko aizdomīgu nepamanu. Nemaz jau nav tik traki – tā pa vidu jau esam.

Pēc rezultātu publicēšanas internetā pamanu, ka ir publicēti arī starta/finiša laiki un pamanu, ka reglamentā noteiktie soda punktu aprēķini nav ņemti vērā:

8.2 Distances kvesta izpildei dots kontrollaiks 5h un noteikts minimālais distances laiks 4h.

12.7 Ja ekipāža kavē distances kvesta kontrollaiku 5h, tā zaudē 100 punktus minūtē.

Informējam to Autolistes komandu, kur kā atbildi saņemam, ka distances laiks ir pārbaudīts tikai pirmajām trīs vietām un ” Sorry, citādāk paziņot rezultātus saprātīgā laikā nevar :( „

Tā nu mēs, lai gan pēc patiešām fantastiski un ideāli izbaudītā pasākuma, tomēr jūtamies nedaudz negodīgā situācijā, jo, kā izrādās, varējām droši savākt vēl vismaz 2 kontrolpunktus.

Bet lai nu kā, liels paldies Autolistei par jauniem piedzīvojumiem, paldies arī mūsu sadarbības komandai SubaruPower_punkc_lv, kas palīdzēja mums nepadoties, kā arī mūsu stūrmanim par izturību 3 h pavadot mašīnā un diskutējot ar aitu baru, kamēr mēs dauzījāmies pa mežu.

P.S. starpību starp nepieciešamo finiša laiku un patieso finiša laiku mums izdevās aprēķināt 14 min laikā, tik ilgi jau varējām pagaidīt rezultātus.